No kā patiesībā veidojas maizes uzturvērtība? Par skaitļiem, etiķetēm un pilngraudu ilūziju
4. marts, 2026 pl. 16:56,
Nav komentāru
Sāksim pavisam vienkārši - ar maizes pamatrecepti.
Standarta maize visbiežāk top no:
- 600 g miltu
- 400 ml ūdens
- sāls, ierauga vai rauga
- sēklām vai citām piedevām
Cepot maize zaudē apmēram 10% svara (mitrums iztvaiko).
Tas nozīmē vienu ļoti svarīgu lietu:
Apmēram 60% no gatavās maizes ir tieši milti. Un tieši milti nosaka maizes uzturvērtību - ne nosaukums, ne krāsa, ne mārketings.
Un tagad - fakti par “pilngraudu maizi” Latvijas veikalos
Latvijas tirgū plaši sastopami nosaukumi, piemēram:
- pilngraudu maize
- graudu maize
- lauku pilngraudu maize
- ar pilngraudu miltiem
Ja paskatāmies etiķetē, aina bieži ir šāda:
- pilngraudu milti: no 10% līdz 30% no kopējā miltu daudzuma
- pārējie: balti, rafinēti kviešu vai citi milti
Ko tas nozīmē skaitļos?
Ja maizē ir:
- 600 g miltu kopā
- tikai 10% pilngraudu miltu
- tie ir 60 g pilngraudu
- un 540 g balto, rafinēto (vai citu) miltu
Un atceramies - milti veido 60% no visas maizes.
Provokatīvs, bet loģisks jautājums
Vai maizi, kurā 90% miltu ir rafinēti, vispār drīkst saukt par pilngraudu maizi?
Vai nebūtu godīgāk - līdzīgi kā ar “krējuma izstrādājumu” - to saukt par “pilngraudu maizes izstrādājumu”?
Jo uzturvērtība šādā maizē no pilngraudiem ir simboliska, nevis būtiska.
Kur tad ir veselīgais slieksnis?
Uztura speciālistu un pētījumu kontekstā par jēgpilnu pilngraudu produktu var runāt, ja:
- vismaz 50% no miltiem ir pilngraudu,
- ideālā gadījumā - 70–100%.
Tikai tad pilngraudi reāli dod:
- vairāk šķiedrvielu
- vairāk minerālvielu
- stabilāku cukura līmeni
- ilgāku sāta sajūtu
Grauda Spēkā jau kopš 2011. gada cep maizi no 100% pilngraudu miltiem, nepievienojot baltos, rafinētos miltus vispār.
Ne tāpēc, ka tā ir mode. Bet tāpēc, ka maizes nosaukumam ir jāatbilst saturam.
Secinājums vienā teikumā:
Ja milti veido 60% no maizes, tad tieši milti pasaka, vai maize ir pilnvērtīga - un to var uzzināt tikai izlasot etiķeti.
Zinātniskie avoti
1. Reynolds, A. et al. (2019). Carbohydrate quality and human health. The Lancet, 393(10170), 434–445.
2. Aune, D. et al. (2016). Whole grain consumption and risk of cardiovascular disease, cancer and mortality. BMJ, 353:i2716.
3. Slavin, J. L. (2013). Whole grains and human health. Nutrition Research Reviews, 26(1), 1–10.
4. EFSA Panel on Dietetic Products, Nutrition and Allergies (2010). Dietary reference values for carbohydrates and dietary fibre. EFSA Journal, 8(3):1462.